Dzelzs dabiski parādās dziļuma ūdeņos trīs veidos: dzelzs Ferura (ūdens ir dzidrs), Feric Iron (sarkans ūdens) un Red organiskais komplekss kas satur dzelzi (organisko dzelzi).
Referential pēc tam veic analīzi:
Analīze dzelzs satura noteikšanai dzeramajā ūdenī tiek veikta savā laboratorijā saskaņā ar valsts standartu SR 13315:1996 +C91:2008.Metodes princips: Dzelzs satura noteikšanu dzeramajā ūdenī veic ar spektroskopijas metodi atomu absorbcijai liesmā. Parauga noraidīšanas kannas – nepiemērota parauga daudzums, paraugs, kas savākts nepiemērotos traukos, paraugi, kas nav pareizi marķēti utt. Kolekcijas saņēmējs – tīrs trauks, pirms paraugu ņemšanas, trauku pēc normālas mazgāšanas, mazgā ar slāpekļskābi d = 1,4, kas atšķaidīta 1+1, un pēc tam ar ūdeni. Analīzes veikšanai nepieciešamais parauga daudzums - vismaz 100ml. Apstrāde nepieciešama pēc savākšanas – Paraugi, apmēram 1L, tiek ņemti stikla vai plastmasas traukos. Dzelzs noteikšanu veic paraugiem, kas filtrēti ar filtrpapīru ar vidēju porainību, mazgāti ar slāpekļskābi d = 1,4, ņemti 1+1. (PIEZĪME – Ja to interesē arī dzelzs saturs suspensijās, paraugus pirms konservēšanas nefiltrē.). Paraugu konservēšanu veic, pievienojot slāpekļskābi d = 1,4 līdz pH = 1... 3, un vēl 2 ml katram litram parauga.
Analīzes metode –atomu absorbcijas spektroskopija liesmā.
Atsauces vērtības saskaņā ar ūdens likumu 1)
parametrs / mērvienība | CA vērtība (Maksimālā pieļaujamā koncentrācija) | Fier, μg/L |
|
Ieteikumi analīzes veikšanai/ Atsauces vērtību pārsniegšanas ietekme –
Dzelzs dabiski parādās dziļuma ūdeņos trīs veidos: dzelzs Ferura (ūdens ir dzidrs), dzelzs dzelzs (sarkanais ūdens) un sarkanais organiskais komplekss kas satur dzelzi (organisko dzelzi).
Katrs stāvoklis var būt atsevišķi, bet arī kopā ar citiem. Dzelzs pirmajā formā tiek saukts arī par dzelzs bikarbonātu. Ūdens ir dzidrs, kad tas ir svaigs, bet, saskaroties ar gaisu, kļūst duļķains. Gaiss oksidē dzelzs feruru un pārveido to par Feric dzelzs vai dzelzs hidroksīdu, kas ir redzams saldūdenī un ir sarkanā krāsā. Organiskais dzelzs ir sadalītas veģetācijas un dzelzs kombinācija. Šīs organiskās vielas ir ūdens sarkanīgās krāsas cēlonis. Dažas baktērijas barojas ar dzelzi. Tie oksidē dzelzi no dzelzs dzelzs un uzglabā to želatīna masā, ar kuru tas ieskauj. Šie želatīna veidojumi ir bīstami, jo tie var bloķēt vārstus un filtrus.
Lai samazinātu dzelzs saturu ūdenī, bieži tiek izmantotas speciālas deferizācijas iekārtas.
Bibliogrāfija: LEGEA 458/2002 ar turpmākiem grozījumiem un papildinājumiem Likums Nr. 311/2004, Valdības rīkojums Nr. 11/2010, Likums Nr. 124/2010 un Valdības rīkojums Nr. 1/2011